Viesnīcas “Rīdzene” sarunu ierakstu publiskošana var izraisīt rezonansi sabiedrībā un, iespējams, ka kāds par to pat ir sajūsmā. Tomēr ar tiesiskumu šai lietai gan nav nekāda sakara. Operatīvās informācijas nodošana trešajām personām Latvijā pagaidām vēl ir noziegums, par kuru atbildīgo iestāžu vadītājiem vajadzētu atbildēt ar savu amatu.

Esam nonākuši paradoksālā situācijā, kad atsevišķi drošības iestāžu darbinieki uzskata, ka drīkst noklausīties jebkuru personu sarunas un tās izmantot savu mērķu sasniegšanai. Šādas tendences ir jāapkaro saknē un nekavējoši. Tāpat jāpastiprina kontrole pār iestādēm un privātpersonām, kuru rīcībā ir attiecīga aparatūra. Un jāvelta visi spēki, lai atklātu personas, kas pieļāvušas ierakstu nopludināšanu.

Neiedziļinoties sarunu saturā, domāju, ka tas ir kliedzošs kauna traips Latvijas drošības iestādēm. Jau pats fakts, ka nezināmas struktūras noklausās cilvēku privātas sarunas ir nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā. Galu galā viesnīcā atpūtās ne tikai trīs visās Latvijas nelaimēs vainotie cilvēki, bet arī parasti ārvalstu un Latvijas iedzīvotāji. Noklausītas tika arī viņu privātās lietas. Ja politiķu sarunas nonāk presē, kur ir garantijas, kā tiek izmantotas ar politiku nesaistītu cilvēku sarunas. Kam tās tiek nodotas un kādas tam ir sekas?

Demokrātiskā valstī jau šāda sarunu ierakstīšana būtu milzīgs skandāls, taču ierakstu publiskošana būtu neiedomājams notikums. Tas jebkurā situācijā novestu pie nekavējošas atbildīgo amatpersonu atlaišanas. Un nav būtiski kas ticis runāts, būtisks ir pats sarunu publiskošanas fakts.

Es neaizstāvu ne vienu no sarunu dalībniekiem, taču es negribu dzīvot valstī, kurā cilvēktiesības ir tikai tukša skaņa. Drošības iestādēm ir jāķer korumpēti politiķi, bet likumīgām metodēm.

Latvija šķiet kļuvusi par drošībnieku spēļu smilšu kasti. Vēl nekad tādā mērogā Latvijas politikā slēpti un atklāti nav iesaistījušās personas, kuras savā darbībā izmanto vienīgi drošības iestādēm raksturīgas metodes.

Šī brīža notikumi sāk atgādināt deviņdesmitos gadus tajā nozīmē, ka katrs grupējums cenšas iegūt kontroli pār kādu no tolaik un arī šodien tik daudzajām drošības struktūrām, lai izmantotu to pret oponentiem. Saeimā pat veidojas deputātu grupas, kas atklāti lobē konkrēta grupējuma intereses. Diemžēl, kamēr politiķi un drošībnieki apkaro viens otru, savu darbību izpleš organizētā noziedzība, kas pārņem kontrolē Latvijas ekonomiku.

 Raksts publicēts: www.delfi.lv, Pieejams: http://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/sabiedriba/zvejsalnieks-ridzenes-sarunu-publiskosana-ir-noziegums.d?id=41403575

Comments are closed.